Valmieras ģeogrāfiskais raksturojums

Par to, ka Valmieras pilsēta vispār ir izveidojusies un par..

Valmieras ģeogrāfiskais raksturojums

Par to, ka Valmieras pilsēta vispār ir izveidojusies un par to, ka tā ir tika spēcīga dažādās jomās, lielā mērā ir jāpateicas tieši Valmieras izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam un klimatam. Gaujas tuvums, reljefs, auglīgās augsnes, ilgais veģetācijas periods un citi faktori deva iespēju šajā vietā apmesties cilvēkiem un soli pa solim uzsākt pilsētas veidošanu. No tā laika līdz mūsdienām pilsēta ir gājusi ļoti garu attīstības ceļu un tagad Valmieru var raksturot kā daudzējādā ziņā veiksmīgu pilsētu.

Valmieras pilsēta atrodas Ziemeļvidzemē, kādreizējā Valmieras rajonā. Pēc novadu reformas, Valmieru ieskauj Burtnieku novads ziemeļos, Kocēnu novads rietumos un Beverīnas novads austrumos. Valmiera atrodas aptuveni 115 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas, 200 km attālumā no Lietuvas robežas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas. Tā atrodas pie valsts nozīmes galvenā autoceļa A3, kas ietilpst starptautiskajā autoceļā E264 (Inčukalns – Valmiera – Valga – Tartu – Jehvi).

Mūsdienās Valmiera ir astotā lielākā pilsēta Latvijā un pati lielākā Vidzemes reģionā, ar kopējo platību 19,35 km2. Valmierā (pēc 2016. gada datiem) patstāvīgi dzīvo 25 093 cilvēku. Pēdējo gadu laikā vērojams neliels iedzīvotāju pieaugums un dzimstība Valmierā ir lielāka par mirstību, taču šie rādītāji ir ļoti mainīgi. Valmierā ir trešais lielākais iedzīvotāju blīvums starp visām Latvijas pilsētām aiz Rīgas un Rēzeknes – 1 302 iedzīvotāji uz vienu km2. No visiem Valmieras iedzīvotājiem 56% ir sievietes un tikai 44% ir vīrieši. Tas Valmieru ierindo pirmajā vietā pēc sieviešu īpatsvara. Pēc etniskā sastāva Valmierā ievērojami lielākā daļa – 82,4% ir latvieši. Tikai 11,9% ir krievu tautības cilvēki, 1,8% ir baltkrievu tautības, bet 3,9% ir citu tautību cilvēki. Tas Valmieru padara par vienu no latviskākajām pilsētām.

Cauri Valmierai 8 km garumā plūst Latvijas garākā upe – Gauja. Tā Valmieras pilsētu sadala divās daļās, pa vidu izveidojot zaļo zonu. Gaujas labajā krastā atrodas Valmieras vēsturiskais un tagadējais pilsētas centrs un kreisajā krastā jeb pārgaujā ir izveidojusies rūpnieciskā zona. Gauju Valmieras teritorijā šķērso četri tilti, no kuriem divi ir paredzēti tikai gājējiem. Valmiera kopumā tiek uzskatīta par ļoti zaļu teritoriju, jo 34% no tās kopējās platības aizņem zaļās zonas un ūdenstilpnes. Pilsētas apbūvētajā daļā ir izveidota attīstīta infrastruktūra – ielu tīkls ar veloceliņiem, nodrošināta pilsētas apgāde ar elektroenerģiju, dabasgāzi, ūdeni utt.

Valmierā ir ļoti daudzveidīga daba, jo tā atrodas dabas ainavu un reljefu apvidu pārejas krustpunktā – Ziemeļvidzemes zemienē. Visa Valmieras teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un neliela daļa Gaujas Nacionālajā parkā. Valmiera atrodas uz Tālavas zemienes. Gar Gauju no ziemeļaustrumiem sniedzas Sedas līdzenums. Gaujas ūdens līmenis ir zemāks par 30 m virs jūras līmeņa.

Valmierā gada vidējā temperatūra ir aptuveni 5,8° C. Vasaras mēnešos vidējā temperatūra ir 16,7° C, bet ziemas mēnešos 5,9°C. Gada vidējā nokrišņu summa ir 709 mm. Veģetācijas periods pēdējos gados pārsniedz 131 dienu. Sniega segas vidējais biezums ir 15 cm un sniega periods ilgst aptuveni 100 dienas gadā. Maksimālais sniega segas biezums 43 cm. Valmierā valdošie ir dienvidu un dienvidrietumu vēji.

Valmiera jau vēsturiski atradās ļoti izdevīgā vietā, kas ļāva pilsētai strauji attīstīties un veidoties par nozīmīgu centru dažādās jomās. Lielā mērā pateicoties tieši ģeogrāfiskajam novietojumam, Valmiera tagad ir visas Vidzemes ekonomiskais, kultūras un izglītības centrs.